Biodinamiskā saimniekošana Latvijā īsti neiesakņojās, bet pavēra ceļu jaunai nozarei – bioloģiskai lauksaimniecībai. Jauno vilni uztvēra arī STC ilggadīgā darbiniece O. Gabrāne, kura pulcēja ap sevi speciālistus un  izveidoja bioloģiskās lauksaimniecības ekspertu komandu. Satiekoties mācībās, tika uzrunāti tuvākās un tālākās apkārtnes zemnieki. Iepazīstoties ar pamatprasībām, kuras nosaka šī lauksaimniecības metode – nelietot sintētiskos minerālmēslus un ķīmiski ražotus augu aizsardzības līdzekļus, saglabāt bioloģisko daudzveidību tās visdažādākajās izpausmēs, saimniecības tajā saskatīja līdzību ar savu jau esošo darbības modeli. Tā 20 saimniecības STC uzsāka bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāciju. 

2023. gada nogalē STC darbinieki apciemoja saimniecības, lai to īpašniekiem personīgi izteiktu pateicību par ilgstošo  sadarbību un viņu ieguldījumu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā. Ciemošanās laikā galvenā eksperte V. Rāka lūdza saimniekus dalīties ar atmiņām par to laiku, kad aizsākās viņu saimniekošana, par to, kas pamudināja kļūt par bioloģisko lauksaimnieku, kā arī par šī brīža izaicinājumiem un nākotnes skatījumu. Gandrīz visi atcerējās, kā pēc īpašuma tiesību atjaunošanas, viņi ir atgriezušies vecāku vai vecvecāku īpašumos. Daudziem, lai iekoptu zemi, bija jāizcērt krūmi, jāsakārto apkārtne un jāuzceļ māja. Līdz ar saimniecības veidošanu tika audzināti un skoloti bērni. Katram šis dzīvesstāsts bija citāds, bet visiem kopīga bija mīlestība pret zemi, vēlme pašiem dzīvot tīrā un nepiesārņotā vidē un to saglabāt turpmākām paaudzēm. Jautāti, kas viņus pamudināja darboties bioloģiskajā lauksaimniecībā, kādam tas bija kaimiņš, kādu uzrunāja radinieks. ZS „Arumi” īpašnieks, L. Bole ar siltiem vārdiem atceras pagasta konsultanti, kura iedrošināja sākumā un pie kuras var griezties arī tagad, ja nepieciešama palīdzība, piemetinot, ka kādam vienmēr ir jābūt, kas pastumj, pagrūž, pamudina un iedrošina.

Nevarējām nepamanīt, ka saimniecības gadu laikā ir mainījušas savu darbību. No daudznozaru piemājas saimniecībām, kādas tās bija sākotnēji, saimniecības ir izvēlējušās vienu vai divas nozares. Kā atzina paši saimnieki, visam jau nepietiek laika un spēka, specializācija ļauj efektīvāk strādāt un izmantot saimniecībā esošo tehniku. Sarunās ar saimniekiem, runājot par nākotnes vīziju, vairākkārt tika pieminēti vārdi “specializācija” un “kooperācija”.  Piemēram, nelielām lopkopības saimniecībām, kuras pašas neaudzē graudus, ļoti svarīga ir patstāvīga sadarbība ar graudu audzētajiem.

Darbību pārprofilēšana nav vienīgās izmaiņas saimniecībā. Laukos turpinās paaudžu maiņa, ZS „Kalniņi” vecāku vietā ir stājies jaunais īpašnieks – dēls Jānis Liepiņš, kurš turpina vecāku iesākto darbu. Klausoties jaunajā saimniekā jūtama degsme un rūpes par nākotni. Savas saimniecības attīstību viņš saredz sadarbībā un kooperācijā. ZS “Kalniņi” jau vairākus gadus startē Zaļajā iepirkumā. Pēc saimnieka teiktā, daudzi var un prot izaudzēt labus produktus, bet problēma ir tos realizēt, tad Zaļais iepirkums nodrošina produkcijas realizāciju. Piedaloties Zaļajā iepirkumā, ir jānodrošina līgumā noteiktais produktu sortiments un daudzums, tāpēc saimnieks rūpīgi ir plāno augu maiņu, ņem vērā priekšaugu ietekmi uz kārtējā gadā audzēto kultūraugu un daudzus citus faktorus, kuri varētu ietekmēt ražu. Lai to visu varētu īstenot, svarīgas ir zināšanas, kuras saimnieks gūst apmeklējot kursus, seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos. ZS „Ragāres” saimnieko Jānis Vaivars, kurš turpina vecmāmiņas Māras Vaivares aizsākto darbu. M. Vaivare bija viena no pirmsācējiem, kura 90. gadu beigās kopā ar domubiedriem aizsāka zaļo kustību. Kā atzīst mazdēls, vecmāmiņa bija pacēlusi augstu latiņu un jau pats vārds „Ragāres” bija garants augstai produkcijas kvalitātei, kuru Jānis turpina saglabāt. To, ka tas tā ir, apliecina arī 2019. gadā saņemtā Sējēja balva. Līdz ar ražošanu saimniecībā ir arī pārstrādes joma, kurā pārstrādā ne tikai savā saimniecībā izaudzēto, bet arī no citām saimniecībām iepirktās izejvielas. Savukārt, Jānis Brants turpina savu vecāku aizsākto darbu. ZS “Pamati”, kura no daudznozaru saimniecības daudzu gadu gaitā ir paplašinājusies un izveidojusies par vienu no modernākajām piena lopkopības saimniecībām savā novadā.

Apspriežot šī brīža bioloģisko produktu tirgus iespējas, ZS “Jaun-Ieviņas” īpašnieks Uldis Rudzītis, dalās savos secinājumos. Paralēli ražošanai, pārstrādei, saimniecība piedāvā lauku tūrismu. Attīstot un pilnveidojot šo jomu, saimnieki ir viesojušies vairākās Eiropas valstīs, kur pārsteidzis atbalsts vietējiem ražotājiem no vietējās varas iestādēm un sabiedrības kopumā, izvēloties iegādāties produktus no saimniecības. Jautāts par tendencēm Latvijā, tad saimnieks atzīst, lai arī ir pilsētās ir specializētie bioloģisko produktu veikali un darbojās tiešās tirdzniecības pulciņi, zemniekam ir grūti konkurēt ar lielveikalu piedāvājumiem. U. Rudzītis aicina pircējus vairāk atbalstīt vietējos ražotājus, kā arī viņš atzinīgi vērtē pirmā bioreģiona izveidošanu un cer, ka tā piemēram sekos arī citas pašvaldības. 

Jautāti pār šā brīža sajūtām, zemnieki neslēpj sarūgtinājumu par jauno atbalsta maksājumu politiku. Šogad daudziem raizes sagādājusi nespēja izprast pieteikšanos dažādiem atbalsta maksājumiem. Ja gados vecākiem zemniekiem raizes sagādā zināšanu un datorprasmju trūkums, tad ir pilnīgi pretējs viedoklis ir jaunākai paaudzei, kas atzinīgi novērtē modernizācijas ieviešanu. Nepieciešamību pēc konsultanta “rokas stiepiena attālumā“ pieminēja vairāki zemnieki.