Kultūraugu mēslošana ir svarīga, tās būtība ir nodrošināt augus ar barības vielām, lai tie varētu spēcīgi augt, veselīgi attīstīties un priecēt saimnieku ar stabilu ražu. Bioloģiskajā lauksaimniecībā augsnes auglības uzturēšanai un ražas iegūšanai var izmantot organiskas izcelsmes un minerālas izcelsmes mēslošanas līdzekļus. Organiskie mēsli ir visu veidu pakaišu un bezpakaišu kūtsmēsli, virca, putnu mēsli, dažāda veida komposti, salmi, zaļmēslojuma augi, pelni, zāģu skaidas, kūdra un sapropelis.

Pakaišu kūtsmēslu ieguve var būt pašu saimniecībā vai arī tie var tikt ievesti gan no citām bioloģiskajām saimniecībām, gan no nebioloģiskajām saimniecībām. Ievedot kūtsmēslus no nebioloģiskajām saimniecībām ir jāatceras divas būtiskas lietas, pirmkārt pārdevējam ir jāsniedz rakstisks apliecinājums, ka dzīvniekiem izbarotā barība nesatur  ĢMO un otrkārt,  tie nevar nākt no industriālās lauksaimniecības.

Katra Eiropas dalībvalsts pati nosaka kritērijus industriālajai lauksaimniecībai. Saskaņā ar MK 2009. gada 26. maija noteikumiem Nr. 485” Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība” Latvijā, industrializētas lauksaimniecības izcelsmes mēslošanas līdzekļiem uzskatāmi mēslošanas līdzekļi, kas iegūti konvencionālā saimniecībā, ja:

1. atgremotāju lauksaimniecības dzīvniekiem ganību periodā nav nodrošinātas ganības;
2. vienā novietnē ir vairāk par 100 liellopiem;
3. vienā novietnē ir vairāk par 100 sivēnmātēm vai 1000 nobarojamām cūkām;
4. tā darbojas putnkopības nozarē.

Izmantojot pakaišu kūtsmēslus ir jāpatur prātā, ka to izmantotais daudzums nedrīkst pārsniegt 170 kg N/ha. Lai par to varētu pārliecināties ir jāveic kūtsmēslu ķīmiskās analīzes vai arī jāveic aprēķini, pēc MK 2014.gada 23.decembra noteikumiem  Nr.834  “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma” 2. pielikuma normatīviem.

Ja izmantos koksnes atkritumus, tad te ir būtiski, lai koksne nebūtu apstrādāta ar ķīmiskām vielām.  Kūdras izmantošana atļauta tikai un vienīgi dārzkopības saimniecībām.

Pēdējā laikā gan tirdzniecības vietās, gan uzrunājot zemniekus tieši, dažādas firmas piedāvā rūpnieciski ražotus mēslošanas līdzekļus. Daudzi no tiem ir gatavoti uz dabisko izejvielu bāzes. Pirms iegādāties  šādus mēslošanas līdzekļus ir jāpārliecinās vai piedāvātais mēslošanas līdzeklis ir reģistrēs VAAD. Latvijā drīkst ražot, iepakot, ievest un tirgot tikai Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas mēslošanas līdzekļu un substrātu valsts reģistrā iekļautos mēslošanas līdzekļus un substrātus (izņemot mēslošanas līdzekļus, kuriem ir EK marķējums saskaņā ar regulas Nr.2003/2003 prasībām, CE zīme saskaņā ar regulas Nr.2019/1009 prasībām un saskaņā ar regulas Nr.2019/515 prasībām savstarpēji atzītos mēslošanas līdzekļus un substrātus). Bioloģiskajā lauksaimniecībā ne visas vielas ir izmantojamas, tāpēc pirms iegādes ir jāpārliecinās, ka to sastāvs atbilst Regulā atļautajām vielām.