Eiropas dalībvalstu bioloģiskās lauksaimniecības politikas virzieni un mērķi

ES Zaļā kursa ietvaros dalībvalstīs divos gados (2022, 2023) tapis KLP pasākumu plāns. To skaitā soļi, kā līdz 2030. gadam par 55 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. 

Viens no šī stratēģiskā plāna elementiem Latvijā – kā stiprināt bioloģiskās lauksaimniecības pozīcijas un pienesumu. Kā zināms, bioloģiskā lauksaimniecība ir vērsta uz tehnoloģijām un pasākumiem, kas sniedz ieguldījumu vides un klimata aizsardzībā un sekmē bioloģisko daudzveidību. Tas tiek panākts, neizmantojot energoietilpīgas izejvielas un materiālus, piemēram, mākslīgos mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus. Tā vietā bioloģiskajās saimniecībās vairāk tiek izmantoti iekšējie saimniecības resursi un dabīgi procesi, piemēram, kompostēšana, augu maiņa, kas viennozīmīgi samazina enerģijas pēdas nospiedumu.
Turpinājumā tiks apskatīti dati no pētījuma, kuru pēc KLP lauksaimniecības stratēģisko plānu izstrādes visās 27 ES dalībvalstīs veica Niks Lampkins un Jirns Sanderss no Thünen institūta Vācijā. Šāds pētījums – analīze par katras dalībvalsts izstrādāto Bioloģiskās lauksaimniecības stratēģisko plānu – Eiropā tika veikts pirmoreiz.

Rezultāti
Secināts – lai veicinātu un attīstītu bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas un pārstrādātas bioloģiskās produkcijas izplatību un pieejamību visās Eiropas valstīs, lai sasniegtu ES izvirzīto mērķi 2030. gadā vismaz 25 % bioloģiskās produkcijas, ir jāstiprina bioloģisko asociāciju un organizāciju darbība. Eiropas Komisija ir paudusi atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības politikai, apzinoties, ka tās ietekmes potenciāls ievērojami pārsniedz vienas nozares ietvarus – proti, ietver pozitīvas pārmaiņas klimata, dabas, ūdens kvalitātes, dzīvnieku labturības, lauku apvidu iedzīvotāju dzīves līmeņa un sabiedrības veselības jomā. Ir grūti atrast kādu citu politikas jomu, kas varētu veicināt tik daudzus planētas un cilvēku veselības elementus kā ieguldījumi bioloģiskās lauksaimniecības politikā.
Grafikā redzami Eiropas dalībvalstu KLP mērķi paaugstināt bioloģiskās lauksaimniecības sertificēto platību.

Sertificētās un atbalstītās bioloģiskās zemes platības ES valstīs, % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) 

Avots: Lampkin & Rehburg (2023) un Lampkin & Sanders (2022).

Interesanti fakti
Divkāršojot platības, ES sasniedzam tikai 15 %, nevis 25 %. Tikai dažām ES valstīm ir vismaz kaut kāda apjausma, kā sasniegt šos mērķus, bet konkrēti pasākumi nav izstrādāti. Piemēram, Francijas valdība pagājušajā gadā nesaņēma pietiekamu politisko atbalstu, lai sasniegtu savu noteikto 15 % mērķi. Lielākajā daļā valstu joprojām svarīgs uzdevums ir padziļināt politikas veidotāju izpratni, kāpēc vispār nepieciešama bioloģiskā ražošana. Parādīt, ka tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar nacionālajiem – vides, saimniecību izaugsmes un ekonomikas ieguvuma mērķiem. 

Dzīvotspējīga politika
KLP plānos ir daudz kā vērtīga:

• motivēt lauksaimniekus pāriet uz bioloģisko saimniecību;
• palielināt bioloģisko publisko iepirkumu un patērētāju atbalstu;
• attīstīt bioloģisko ražošanu lauku saimniecībās.

Ir labi piemēri, kā dalībvalstis pārņem labo praksi viena no otras. Vācija paziņojusi par zelta, sudraba un bronzas marķēšanas sistēmu bioloģiskajai pārtikai restorānos un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Šis modelis tika izstrādāts, iedvesmojoties no Dānijas piemēra. Savukārt Dānijas praksi izmantot bioloģisko lauksaimniecību, lai aizsargātu dzeramā ūdens avotus, iedvesmojis Minhenes (Vācijā) modelis.
Uzsvērsim – tieši labākās pieredzes pārņemšana un pielāgošana būtu labākais veids, kā sasniegt mērķus bioloģiskajā lauksaimniecībā!

Kā bioloģiskās rīcības plānus padarīt patiešām valstiskus?
Vispirms jau ir nepieciešams visu bioloģiskās lauksaimniecības nozarē ieinteresēto personu un speciālistu dialogs un viņu cieša sadarbība. Veiksmīgākā politika ir tās veidotāju dialoga un sadarbības rezultāts, kad ir apzinātas un izprastas bioloģiskās nozares vajadzības un izaicinājumi. Piemēram, Vācijas bioloģiskā rīcības plāna tapšanā iesaistītas 100 darba grupas ar vairāk nekā 1000 dalībniekiem.
Tāpat ir svarīgi, lai politika būtu vērsta gan uz bioloģiskās ražošanas saimniecībām, gan saimniecību pāreju uz bioloģisko ražošanu, gan arī uz pārstrādes posmu un tirgus attīstīšanu. Tādējādi visas iesaistītās grupas ir ciešāk saistītas, uzreiz iegūstot atgriezenisko saiti piegādes ķēdē un samazinot pārprodukcijas vai nepietiekami saražotas bioloģiskās produkcijas apjomus.

Nākamais solis – bioloģiskās pārtikas tirgus paplašināšana.
Lielākajai daļai ES dalībvalstu ir izvirzīti tikai bioloģiskās lauksaimniecības platību palielināšanas mērķi. Taču lietderīgāk būtu vispirms noteikt tālejošus mērķus bioloģiskās produkcijas tirgus izaugsmes veicināšanai. Turklāt to saskaņojot ar saimniecību platību paaugstināšanu un pāreju uz bioloģiskām ražošanas metodēm. Tas paveicams caur mazumtirdzniecību, ēdināšanas pakalpojumiem, īsām piegādes ķēdēm tirdzniecībai un eksportam.
Ir pārbaudīti politikas instrumenti, kas var to veicināt:

• Bioloģiskās pārtikas ieviešana publiskajā iepirkumā. Minam Dāniju, kur, pateicoties publiskajam iepirkumam, Kopenhāgena sasniedza 90 % bioloģiskās produkcijas tajā.

• Cieša sadarbība ar mazumtirdzniecības lielveikaliem. Tas ievērojami veicina produkcijas noietu. Veikalā produkcijai blakus novietots paskaidrojums – Kāpēc izvēlēties bioloģisku? – motivē patērētāju izlemt par labu tam vai citam produktam.
• Sabiedriskās ēdināšanas, pārtikas ražošanas speciālistu izglītošana. Sniedzot viņiem zināšanas par bioloģisko lauksaimniecību, tās produktu klāstu, veidojas noieta tīkli, top jauni produkti.

Motivēt zemniekus pievērsties bioloģiskajai ražošanai.
Tam nepieciešams:

• Atbalsta maksājumi pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību un atlaides saistībā ar saudzīgu, dabai draudzīgu metožu izmantošanu.
• Sertifikācija bez maksas. – Kāpēc jāmaksā par eco pakalpojuma sniegšanu?
• Saimniecības audits ar ieteikumiem, kas jāmaina saimniekošanas metodēs, lai saimniecība būtu bioloģiska.
• Investīcijas zemnieku un citu bioloģiskajā ražošanā un pārstrādē iesaistīto personu apmācība. – Bioloģiskā lauksaimniecība ir ļoti zināšanu ietilpīga.

Visbeidzot – ja politika paliek tikai uz papīra, tai ir nulles vērtība. Diemžēl visā pasaulē daudzas bioloģiskās politikas nekad netiek pilnībā īstenotas.
Dažas atslēgas darbības, kas palielina iespēju politiku īstenot:

• Protams, finansējums. Tiešām jābrīnās, cik daudz bioloģisko plānu netiek finansēti. Bez valsts budžeta ir taču vēl citi iespējamie finansēšanas mehānismi.
• Investēt bioloģiskās nozares organizācijās.
• Izveidot Lauksaimniecības ministrijā bioloģisko nodaļu, kurai ir pilnvaras koordinēt politikas īstenošanu, motivēt citas ministrijas un sekot līdzi bioloģiskās rīcības plāna iniciatīvām.

• Aktivizēt pašvaldību lomu valsts politikas īstenošanā, bioloģiskās pārtikas iepirkšanā, bioloģiskās piegādes ķēžu attīstībā un bioloģiskās lauksaimniecības izmantošanā vietējās dabas un dzeramā ūdens resursu aizsardzībā.

SAGATAVOJA: Ieva LĀCE, SIA Sertifikācijas un testēšanas centrs valdes locekļa vietniece